Dizionari Talian Furlan

Il plui complet dizionari dal Talian al Furlan (passe 76.000 lemis), otignût de integrazion dal Grant Dizionari Bilengâl Talian Furlan dal CFL2000 cul Dizionari Ortografic Furlan de Serling.

vivace adi., av., s.m.

  1. 1a
    adi. [AU] (di cdn., legri, dinamic, vitâl) morbinôs, vîf, vivarôs, altr.trad. atîf, brilant, curient, dinamic, facendin, ferbint, gaiarin, gaiôs, gjoldôs, gjubiâl, gjubil, legri, ligriôs, mataran, matassat, morbit, pevarin, ridint, sbîr, sgai, slançôs, spiritôs, sveât, vitâl
    • una ragazza vivace, une fantate vivarose
    (malcuiet, discul) morbinôs, vîf, vivarôs, altr.trad. baron, berechin, canaiat, discul, ferbint, gaiarin, gaiôs, malcuiet, matucel, matuçat, morbit, mostacjin, mostacjon, pevarin, sbîr, sgai, slançôs, spiritôs, sveât
    • un bambino troppo vivace, un frut masse vivarôs
    1b
    adi. [AU] (di alc, plen di morbin) morbinôs, morbit, vîf, vivarôs, altr.trad. brilant, crei, di scree, espressîf, ferbint, fresc, gaiarin, gaiôs, gjoldibil, gjubiâl, gjubil, inceôs, incisîf, legri, ligriôs, pevarin, picant, sbîr, sgai, spiritôs, sveât
    • un discorso vivace, un discors vivarôs
    (espressîf, incisîf) morbinôs, morbit, vîf, vivarôs, altr.trad. brilant, crei, di scree, espressîf, ferbint, fresc, gaiarin, gaiôs, gjoldibil, gjubiâl, gjubil, inceôs, incisîf, legri, ligriôs, pevarin, picant, sbîr, sgai, spiritôs, sveât
    • uno stile vivace, un stîl vîf
    1c
    adi. [AU] (plen di vite, di snait, di ativitâts) ferbint, gaiarin, vîf, vivarôs, altr.trad. morbinôs, morbit
    • un paese vivace, un paîs biel vîf
    2
    adi. [AU] (di cdn., che al à une inteligjence svelte) svelt, sveât, vîf, vivarôs, altr.trad. babio, brilant, dismot, ferbint, fin, gaiarin, gjubiâl, gjubil, inzegnôs, morbinôs, morbit, pevarin, picant, ponzint, pront, sbalsamant, sclet, sgai, spiç, spiçât, spiritôs, sponzint, sutîl
    • uno studente vivace, un student svelt
    (che al pant une inteligjence svelte) svelt, sveât, vîf, vivarôs, altr.trad. babio, brilant, dismot, ferbint, fin, gaiarin, gjubiâl, gjubil, inzegnôs, morbinôs, morbit, pevarin, picant, ponzint, pront, sbalsamant, sclet, sgai, spiç, spiçât, spiritôs, sponzint, sutîl
    • una descrizione vivace, une descrizion vive
    3
    adi. [AU] (caraterizât di vivece, di ecitazion) ferbint, vîf, vivarôs, altr.trad. disfogât, fogât, gaiarin, impiât, infogât, morbinôs, morbit, sfogât, sgai, sveât
    • lo scontro politico è sempre più vivace, la bataie politiche e je simpri plui ferbinte
    4
    adi. [TS] enol. (di vin, spec. zovin, che al à un savôr fresc e un pôc garbit) vivarôs
    5
    adi. [TS] chim. (di reazion, che si pant cun sflamiament e svilup di calôr) vîf
    6a
    adi. [AU] (di fûc, di flame, che e art a fuart) ferbint, vîf, vivarôs, altr.trad. disfogât, fogât, infogât, lusint, sflandorôs, sfogât
    • una fiamma vivace, une flame vive
    6b
    adi. [AU] (di colôr, che al à grant sflandôr) vîf, vivarôs, altr.trad. brilant, disfogât, ferbint, fogât, gaiarin, infogât, lusint, lusorôs, lustri, morbinôs, scjassôs, sflandorôs, sfogât, slusint
    • un bel verde vivace, un biel vert vîf
    7a
    av. [TS] mus. (indicazion di eseguî cun grande velocitât) vivace
    7b
    s.m. [TS] mus. (spec. cu la iniz. maiusc., toc musicâl di eseguî daûr di chê indicazion) vivace
    8
    adi. [TS] bot. (no com., vt. perenne)